Ielas garumā. Ganību dambis un Vējzaķsala
Ganību dambis, kas savu nosaukumu saglabājis vēl no 16. gadsimta, izdzīvojis vairākas dzīves. Spriediet paši: vispirms pilsētas ganības, tad vasarnīcu rajons; 19. gadsimta 80. tajos gados tur sāk būvēt lielus rūpniecības uzņēmumus, bet līdzās Rīgas preču stacijai uzcēla kazarmu tipa dzīvojamās mājas. Līdz šim brīdim tā ir industriāla vide, kaut gan rūpniecības uzņēmumu profils krietni mainījies un lielāko daļu ēku aizņem dažādi biroji un noliktavas. Ganību dambim piekļaujas Vējzaķsala, kas sen jau vairs nav sala. Tur pirms 15 gadiem atradām divas mājas, bet salu šķērso Uriekstes iela, kas nu kļuvusi par galveno Rīgas brīvostas maģistrāli. Mazajā Vējzaķsalā, uz kuru ved mazliet divdomīgais Kaķasēkļa dambis, vēl 70.tajos gados peldējās un sauļojās visa tuvākā apkārtne. Tagad Mazajā Vējzaķsalā turpina dzīvot dažas sīkstas dzimtas, jo ostā pārkraujamo ogļu kaudzes atrodas pārsimt metru attālumā aiz sētas. Ogļu sodrēji dzīvi netraucējot tikai tad, ja vējš pūš no austrumiem. Interesanti, kāda loma šai apkaimei atvēlēta pilsētas nākotnes plānos?
Ēterā: 02.06.2018
Ielas garumā. Tvaika un Ūdens ielas
Tvaika ielas un Ūdens ielas nosaukumi raksturo divus no vielas agregātstāvokļiem. Lai gan ielas atrodas katra savā pilsētas malā - viena Sarkandaugavā, bet otra Iļģuciemā -, tām ir daudz kopīga. Abas ielas ierīkotas rūpnieciskos rajonos ūdens tuvumā pie Sarkandaugavas un Zunda, un abās esam pabijuši pirms divpadsmit gadiem. Tvaika ielu iecerēts paplašināt un satiksmes plūsmu palielināt. Bažīgi uz to raugās gan Sarkandaugavas attīstības biedrībā, gan Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, kur iesākta Terapijas dārza veidošana. Toties apkaimes iedzīvotājus iepriecina ziņa, ka tiks atjaunota bijušās rūpnīcas «Provodņik»vēsturiskā ēka. Ūdens ielai līdzās pēdējos gados ierīkotas trīs jaunas ielas: Nameja krastmala, Aisteres un Durbes ielas. Krasi mainījies arī apkaimes raksturs, jo daļu no fabrikas «Grīvas mēbeles» ēkām pārņēmuši studenti, vēl citas pārbūvētas biroju vajadzībām. Tomēr dažas grandiozas ieceres šajā apkaimē burtiskā nozīmē turpina «karāties gaisā» un – ai, kā būtu vajadzīgs tiltiņš pāri Zundam uz Ķīpsalu!
Ēterā: 07.04.2018
Ielas garumā. Duntes un Laktas ielas
Duntes un Laktas ielas satiekas pie satiksmes pārvada – vietā,kas iezīmē robežu starp Brasu un Sarkandaugavu. Dzīvā un agresīvi skaļā satiksme, ko veido automašīnas un smago kravas vilcienu sastāvi, un garais Brasas cietuma mūris, kuram gribas pēc iespējas ātrāk paskriet garām-piekritīsiet, ka šis rajons nav tā labākā vieta romantiskām pastaigām. Un tomēr! Tā ir vieta ar savu neatkārtojamu burvību, kurā iespējams justies kā uz neapdzīvotas salas, lai gan rokas stiepiena attālumā atrodas Duntes biroju stikla kalni un no Ozolaines augstceltnes jumta var redzēt vai visu Rīgu.
Ēterā: 07.12.2013
Ielas garumā. Palīdzības un Patversmes ielas
Palīdzības un Patversmes ielas bieži tiek jauktas, jo to nosaukumi ir gan fonētiski, gan jēdzieniski līdzīgi. Palīdzības iela atrodas tuvu pilsētas centram un ir viena no šķērsielām, kas savieno Brīvības, Miera un Kr. Valdemāra ielas. Ielas raksturīgākā pazīme ir šokolādes un šampanieša smarža, jo ielas trase iet gar «Laimas» un «Rīgas šampanieša fabrikas» mūriem.
Ēterā: 17.04.2010
Ielas garumā. Tvaika, Ziemeļu, Hāpsalas un Sarkandaugavas ielas
Daudzi Sarkandaugavas ielu nosaukumi apliecina, ka šī apkaime saistīta ar rūpniecības attīstību Rīgā un allaž bijis strādnieku rajons. 1861. gadā pirmoreiz rakstos pieminēta pirmā tvaika kokzāģētava Rīgā, ko nodibināja angļu uzņēmējs Hants, un kas devusi nosaukumu Tvaika ielai. 1865. gadā ierīkota «Valdšleshen» alus darītava, ko zinām kā «Aldari». Rūpnīcas īpašnieka nams un parks Latvijas brīvvalsts laikā kļuva par Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rezidenci. Latvijai atgūstot neatkarību, tur izveidoja Kultūras muzeju «Dauderi», kam kultūras mecenāts Gaidis Graudiņš uzdāvāja savu piecdesmit gadus ārpus Latvijas krāto kolekciju.
Sarkandaugavas iela nav iedomājama bez 1878. gadā uzceltās Svētās Trīsvienības luterāņu baznīcas un bērnu un jauniešu centra «Laimīte», kurā izauguši gan mākslinieki, gan pazīstami sportisti. Skarbā, bet reizē romantiskā vide iedvesmojusi daudzus radošus cilvēkus, arī rakstnieku Andri Puriņu. Viņš prot izstāstīt daudz amizantu stāstu gan no vēstures, gan pavisam nesenajiem padomju laikiem
Ēterā: 20.08.2006
Ielas garumā. Tilta iela
Ielas garumā. Ganību dambis un Vējzaķsala
Ganību dambis Rīgā ir jau no 16. gadsimta, kad pa to dzina lopus uz pilsētas ganībām. Pilsētai augot, ganu vārti ar sargbūdu tika pārcelti aiz pilsētas robežas un pēdējie vārti atradušies tuvu Pulkveža Brieža un Hanzas ielas krustojumam.
Ganību dambis sākas pie 1. un 19. trolejbusa galapunkta un aizsniedzas līdz Sarkandaugavai. Tā ir industriāla iela ar Rīgas preču stacijas, 1. trolejbusu parka, bijušās Dīzeļrūpnīcas, Dombrovska kokzāģētavas, gumijas fabrikas «Provodņiks», tekstilfabrikas «Bufalo» un vēl vairāku citu rūpnīcu ēkām. Turpat līdzās atrodas strādniekiem domātas barakas un pieticīgi īres nami.
Šodien grūti iztēloties, ka 19. gadsimtā Ganību dambī būvēja ārpilsētas namus atpūtai lauku klusumā un mierā, bet Mazajā un Lielajā Vējzaķsalā lauku idille un putnu paradīze saglabājās vēl 20. gadsimta pirmajā pusē. Tagad abas salas saplūdušas ar sauszemi. Lielajā Vējzaķsalā palikušas vien pāris privātmājas, bet Mazajā Vējzaķsalā pat nokļūt ir visai sarežģīti, jo apkaimi norobežo dažādas rūpnieciskas būves, pievadi un osta. Salas vienīgajā ielā – Kaķasēkļa dambī - dzīves kvalitāti bojā ogļu putekļi un ostas radītie trokšņi
Ēterā: 09.02.2003